| Abstract (Latvian): |
Sapropelis ir plaši izplatīts derīgais izraktenis Latvijā, kas pēc aprēķiniem sastāda 732.4 milj.m³ lielus rūpnieciski izmantojamos sapropeļa krājumus. Tomēr, neskatoties uz lielajiem sapropeļa krājumiem, tā ieguve lielos apjomos ar līdzšinēji izmantotajām tehnoloģijām nav bijusi ekonomiski izdevīga, jo sapropeļa ieguve norit salīdzinoši sarežģītos apstākļos -- ezeros un purvos, turklāt mitruma daudzums tikko izsmeltā sapropelī vidēji ir 92%. Līdz ar to ir nepieciešama sapropeļa atūdeņošana in situ bez tūlītējas transportēšanas. Līdz šim izmantotās sapropeļa ieguves tehnoloģijas ar nosēdlauku izbūvi Latvijas apstākļos sapropeļa atūdeņošanai nav devušas vēlamo ekonomisko un tautsaimniecisko pienesumu. Pētījuma mērķis ir izpētīt un izstrādāt energoefektīvas un ekonomiski pamatotas sapropeļa ieguves (dehidratēšanas) tehnoloģijas Latvijas apstākļos un izvērtēt sapropeļa kā bioloģiski aktīvas piedevas un augsnes mēslošanas līdzekļa piemērotību lauksaimniecības nozarēs. Par pētījumu vietu sapropeļa tehnoloģiju izpētei izvēlēts Bižas ezers Andrupenes pagastā ar sapropeļa krājumiem 6.5 milj. m³, kur 90-jos gados jau veikta sapropeļa ieguve. Ezerā norisinās intensīva eitrofikācija, kā rezultātā sapropeļa ieguves vidējais dziļums ir neliels -- 1.1 m. Pētījuma aktualitāti noteica ne tikai sapropeļa plašā izplatība Latvijas ezeros un tā ieguves problemātika, bet arī ekoloģiskais aspekts, kas sapropeļa ieguves rezultātā uzlabotu aizaugušu ezeru ekosistēmu, kā arī organiskā mēslojuma nepieciešamība augsnes auglības palielināšanā. Pētījumā sapropeļa dehidratēšanai uz lauka tiek izmantota "geotube" maisu tehnoloģija. Sapropelis no ezera tiek iesūknēts geotube tekstila maisos, kuru poru struktūra ir radīta tā, lai sapropeļa masai no jauna sedimentējoties liekais ūdens tiktu aizvadīts pa maisa porām. Īpašā tekstila poras pasargā sapropeli tā dehidratācijas procesā no jauna mitruma uzņemšanas. Tomēr jāņem vērā, ka ieguves tehnoloģija ietekmē iegūtā sapropeļa kvantitatīvo apjomu un kvalitāti. Eksperimentējot ar sapropeļa ieguves tehnoloģijām ir izdevies palielināt sapropeļa ieguves apjomu un iegūt in situ sapropeli ar zemāku mitruma saturu -- par nepilniem 3%, kas ir uzskatāms par būtisku ieguvumu, jo samazina sapropeļa dehidratācijas laiku geotube maisos uz lauka. Sapropeļa dehidratācija nenotiek strauji. Sapropeļa masa lieko ūdeni atdodot pakāpeniski. Konstatēts, ka 4 mēnešu laikā izsmeltās sapropeļa masas mitrums samazinājās par 10% -- no 97% līdz 87%. Rezultāti parāda, ka iegūtais Bižas ezera sapropelis atbilst organogēnajam silikātu sapropelim, t.i., sapropeļa vides reakcija (pH) ir 6.25, oglekļa saturs sausnā 25.7%, pelnu saturs 54%, kopslāpeklis/kopproteīns sausnā 2.58/16.10%, tīrproteīns sausnā 14.33%, NDF sausnā 69.8%, ADF sausnā 57.23%, NEL sausnā 4.04 MJ kg-1, sagremojamība 44.32%. Uzglabāšanas laikā mikrobioloģiskai un fermentatīvai aktivitātei sapropelī ir tendence samazināties. Rezultātā šāda sastāva sapropelis būtu izmantojams augsnes ielabošanā, tomēr iegūtā sapropeļa kā bioloģiski aktīvas piedevas un augsnes mēslošanas līdzekļa piemērotība noteiktās lauksaimniecības nozarēs vēl tiek pētīta. [ABSTRACT FROM AUTHOR] |